iemīzt
iemīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemīžu | iemīžam | iemīzu | iemīzām | iemīzīšu | iemīzīsim |
| 2. pers. | iemīz | iemīžat | iemīzi | iemīzāt | iemīzīsi | iemīzīsiet, iemīzīsit |
| 3. pers. | iemīž | iemīza | iemīzīs | |||
Pavēles izteiksme: iemīz (vsk. 2. pers.), iemīziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemīžot (tag.), iemīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemīztu
Vajadzības izteiksme: jāiemīž
Urinējot iepildīt (šķidrumu traukā).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad iemīz viņam kafijā un pasaki ka viņu vajadzētu tā labi izpist dirsā
- Rudenī pagrabā priekš sakņu likšanas vajaga iemīzt pa lūku , jo tad peles negrauž saknes
- Ja bērns naktī iemīzis gultā , tad viņš jāper ar paegļiem un spaiņa valgu , uz priekšu vairs tā nedarīs
- Kāds no kocēniešu Silupītes mājas izsviests rentnieks , Milleris , viņa dzīves vietā iegājušam pie dzirnavām piebraucot un grozu zemē nometot iemīzis groza cilpā un zirgs piepampis , bet vecais Anulis to izārstējis , novārdojis ūdeni un to zirgam iedevuši
- a smakas koificents nētix ņemts vērā Da Lieps on Oct 19 ths Tue 2004 A mani shuuzi nevoncī man viņi stāv garāžā aukstumā , tāpēc regulāra ventilācija ir nodrošināta citreiz vasarā iznesu tos ārā dārzā , lai vējiņā izvējojās , bet gadās ka kāds kaķjis iemīž tajos , tad gan nevar smaku dabūt ārā nu vot , tāpēc jau es varu viņus piedāvāt nofočēt , jo tie skaitās mani vecie shuuzi un es tos vairs nevelku , bet ārā nemetu , jo tie bija mani pirmie DC shūzi baigi mīļie ir