iemērcēt
iemērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemērcēju | iemērcējam | iemērcēju | iemērcējām | iemērcēšu | iemērcēsim |
| 2. pers. | iemērcē | iemērcējat | iemērcēji | iemērcējāt | iemērcēsi | iemērcēsiet, iemērcēsit |
| 3. pers. | iemērcē | iemērcēja | iemērcēs | |||
Pavēles izteiksme: iemērcē (vsk. 2. pers.), iemērcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemērcējot (tag.), iemērcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemērcētu
Vajadzības izteiksme: jāiemērcē
1.Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā); iemērkt.
2.apvidvārds Iesālīt (gurķus, sēnes).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iemērcē notraipīto audumu ledus aukstā sālsūdenī un ļauj tam kādu laiku mērcēties.
- Lai gaļas masa neliptu pie rokām, tās ieteicams iemērcēt aukstā ūdenī.
- Sagrieztos batoniņus pa vienam iemērcē šokolādē ar dakšiņas palīdzību un apviļā tos.
- Vari tās mazgāt arī veļas mašīnā vai iemērcēt traukā ar siltu ūdeni.
- Spainī viņa sajauca batikas krāsas, nosaitēja palaga stūrus un to tur iemērcēja.