Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
iemērcēt
iemērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā); iemērkt.
2.apvidvārds Iesālīt (gurķus, sēnes).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri: