iemācīt
iemācīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemācu | iemācām | iemācīju | iemācījām | iemācīšu | iemācīsim |
| 2. pers. | iemāci | iemācāt | iemācīji | iemācījāt | iemācīsi | iemācīsiet, iemācīsit |
| 3. pers. | iemāca | iemācīja | iemācīs | |||
Pavēles izteiksme: iemāci (vsk. 2. pers.), iemāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemācot (tag.), iemācīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemācītu
Vajadzības izteiksme: jāiemāca
1.Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) – par apstākļiem, situāciju u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašefektivitātei pretēji uztverams ir jēdziens iemācīta bezpalīdzība ( learned helplessness).
- Galvenais māsu uzdevums bija jau no jaunām dienām iemācīt bērniem dievišķību.
- Zvanu skandāli ne visiem politikāņiem iemācījuši turēties tālāk no šīs ierīces.
- Viņš pat teicis man: “ Tu iemāci arī man!”
- Svarīgi, lai šie cilvēki varētu iemācīt, kā pārvarēt bailes.