ielauzīt
ielauzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ielauzu | ielauzām | ielauzīju | ielauzījām | ielauzīšu | ielauzīsim |
2. pers. | ielauzi | ielauzāt | ielauzīji | ielauzījāt | ielauzīsi | ielauzīsiet, ielauzīsit |
3. pers. | ielauza | ielauzīja | ielauzīs |
Pavēles izteiksme: ielauzi (vsk. 2. pers.), ielauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielauzot (tag.), ielauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielauzītu
Vajadzības izteiksme: jāielauza
1.Mazliet, arī vietumis ielauzt.
1.1.apvidvārds Salauzt mazos gabaliņos un ievietot.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Akā nogrimst patiesība, vai meitenes ielauzītas par mongoļu - tatāru spiedzēm.
- Svešā vīra valoda neliekas sen ielauzīta runāšana svešā mēlē, lauku darbus strādājot.
- Mazajam Valentīnam arī paticies mālēt, Struņķis pat solījis to šajā skunstē ielauzīt, taču tēvam licies, ka tas ir piesolīts tikai pa draugam.
- Mūzikā nesekmīgi mēģināja ielauzīt Ausma Derkēvica, kas bija Ulda brāļa, patiesībā tēvoča, Jāņa Ērenpreisa ( tā paša velosipēdu Ērenpreisa dēla) pirmā sieva.
- Opis paspēja ielauzīt mani lasīšanā un rakstīšanā, toties amatnieka nags nepārprotami iedzimis no Birkeniem — tēta tēvs dzina zemē spices un stutēja augšā ūdens pumpjus, kamēr oma bija baltveļas šuvēja.