ielāpains
Lietojuma biežums :
ielāpains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | ielāpains | ielāpaini |
| Ģen. | ielāpaina | ielāpainu |
| Dat. | ielāpainam | ielāpainiem |
| Akuz. | ielāpainu | ielāpainus |
| Lok. | ielāpainā | ielāpainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| ielāpaina | ielāpainas |
| ielāpainas | ielāpainu |
| ielāpainai | ielāpainām |
| ielāpainu | ielāpainas |
| ielāpainā | ielāpainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | ielāpainais | ielāpainie |
| Ģen. | ielāpainā | ielāpaino |
| Dat. | ielāpainajam | ielāpainajiem |
| Akuz. | ielāpaino | ielāpainos |
| Lok. | ielāpainajā | ielāpainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| ielāpainā | ielāpainās |
| ielāpainās | ielāpaino |
| ielāpainajai | ielāpainajām |
| ielāpaino | ielāpainās |
| ielāpainajā | ielāpainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kam ir daudz ielāpu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augstā televīzijas antena uz ielāpainā skaidu jumta jau izskatās kā piedauzība.”
- Četrrāpus mēs ar Pūķi varam doties pa šo ielāpaino zemi gandrīz neredzami.
- Sniegā ieputinātā Maskava, kas ārēji likās noplukusi, apdilusi un ielāpaina, nupat bija paveikusi vienu no vislielākajiem pasaules brīnumiem — uzvarējusi Hitlera armiju.
- Tāpēc jāatzīmē, ka testa auto ar lielajiem 19 collu riteņiem un paplānām 235/55 izmēra riepām lika sajust teju katru mūsu ielāpainā asfalta plaisu, kas tomēr mazina komforta sajūtu.
- Un tāpēc, kad viņš sēdās pie galda, kur kundze, Teofile un Benkartēns, šī savādā, pēc likteņa iegribas Milkantos saradotā jaunā ģimene, no sudraba šķīvjiem ēda apceptas un izsautētas vārnas, Jons Kareivis, raudzīdamies, kā Ona Kotrīna pretējā galda galā ar sudraba dakšiņu knibina vēl nesen ķērkušo cepeti ar tik nesatricināmu sejas izteiksmi un tik nevainojamām manierēm, it kā ēstu visizsmalcinātāko pastēti karaļa mielastā, viņam šķita, ka tā sēž nevis viņā galda galā, bet vismaz piecpadsmit jūdžu attālumā; un šādos brīžos viņš saprata, ka viņus šķir viss – vecums, paradumi, bet visvairāk – kārta, un pat karš vai bads te neko nevarēja mainīt; Ona Kotrīna Norvaišiene varēja valkāt salāpītas zeķes, nēsāt ielāpainas drēbes, zaudēt visas savas rotaslietas, taču, pat pārtikdama no vārnām, viņa tik un tā bija zilu asiņu, tik un tā – viņa kundze, un to grozīt nespēja nekas – pat tas, ka, pienākot pavasarim, kad vārnas paslēpās perēt mazus, pretīgus vārnulēnus, viņa pasāka ēst gliemežus, apgalvodama, ka šī ēdiena aprakstu esot atradusi vecajā Norvaišu ģimenes silvā; taču tas bija par traku pat Jonam Kareivim, pat par spīti visai viņa bezcerīgajai, atdevīgajai mīlestībai, un, lai kā kundze skubināja pagaršot, lai kā Jonu Kareivi mocīja izsalkums un pat bada nāve jau raudzījās acīs, viņš, kārtīgs kristietis būdams,