iekutināt
iekutināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekutinu | iekutinām | iekutināju | iekutinājām | iekutināšu | iekutināsim |
| 2. pers. | iekutini | iekutināt | iekutināji | iekutinājāt | iekutināsi | iekutināsiet, iekutināsit |
| 3. pers. | iekutina | iekutināja | iekutinās | |||
Pavēles izteiksme: iekutini (vsk. 2. pers.), iekutiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekutinot (tag.), iekutināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekutinātu
Vajadzības izteiksme: jāiekutina
Panākt, ka sāk kutēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , kurš patīkami iekutināja ausi un nekādi bdieni nebija vairs vajadzīgi , jo viss kļuva skaidrs
- Bet pirmais darbs sliņķa dūšu tā iekutina, ka labāk paliek pie kunga par vagaru nekā par sliņķi.