iekrāsot
iekrāsot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Viegli, mazliet nokrāsot; ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
1.2.novecojis; joma: poligrāfija Uznest krāsu iespedumformai pirms katra iespieduma.
2.Ar krāsām iezīmēt (ko).
3.Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
Avoti: LLVV