iekniebt
iekniebt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekniebju | iekniebjam | iekniebu | iekniebām | iekniebšu | iekniebsim |
| 2. pers. | ieknieb | iekniebjat | iekniebi | iekniebāt | iekniebsi | iekniebsiet, iekniebsit |
| 3. pers. | iekniebj | ieknieba | iekniebs | |||
Pavēles izteiksme: ieknieb (vsk. 2. pers.), iekniebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekniebjot (tag.), iekniebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekniebtu
Vajadzības izteiksme: jāiekniebj
1.intransitīvs Kniebjot izraisīt sāpes.
1.1.transitīvs Kniebjot daļēji atšķelt.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju).
2.transitīvs Iespiest (ko starp ko).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un atkal sev iekniebu, lai būtu drošs, ka neguļu.
- Daudz reižu nācās sev iekniebt, lai saprastu, ka nesapņoju.
- Citreiz aiz muguras pastiepu savu roku un mazliet piekrabināju vai iekniebu.
- Tāpēc es jums saku: “ Iekniebiet sev, neguliet!”
- Vispārējā klusuma brīdī Gaitis tomēr nevarēja novaldīties un ieknieba Agnesei.