ieklumburot
ieklumburot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieklumburoju | ieklumburojam | ieklumburoju | ieklumburojām | ieklumburošu | ieklumburosim |
| 2. pers. | ieklumburo | ieklumburojat | ieklumburoji | ieklumburojāt | ieklumburosi | ieklumburosiet, ieklumburosit |
| 3. pers. | ieklumburo | ieklumburoja | ieklumburos | |||
Pavēles izteiksme: ieklumburo (vsk. 2. pers.), ieklumburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieklumburojot (tag.), ieklumburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieklumburotu
Vajadzības izteiksme: jāieklumburo
Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieklumburojis mājas pagalmā, kā pirmo Arvīds ieraudzīja Ellu.
- Nāk trolejbuss, es ieklumburoju tajā, un mans uz brīdi nomāktais smagais dzērums sāk plosīties.
- Ja kp ieklumburo nožēlojama nelaimes čupiņa, tad aprūpē un saslavē tā, ka atliek tikai par savu vājumu nokaunēties, sapurināties un, uzmundrinājumiem skanot, doties tālāk!
- Pēc brītiņa caur krūmiem līdz viduklim gar šķūnīšiem neveikli ieklumburoju kādas saimniecības teritorijā.