ieklimstēt
ieklimstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieklimstu | ieklimstam | ieklimstēju | ieklimstējām | ieklimstēšu | ieklimstēsim |
| 2. pers. | ieklimsti | ieklimstat | ieklimstēji | ieklimstējāt | ieklimstēsi | ieklimstēsiet, ieklimstēsit |
| 3. pers. | ieklimst | ieklimstēja | ieklimstēs | |||
Pavēles izteiksme: ieklimsti (vsk. 2. pers.), ieklimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieklimstot (tag.), ieklimstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieklimstētu
Vajadzības izteiksme: jāieklimst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūsmodama par šo ainu , ieklimstu krodziņu ielā , kur var nobaudīt jūras veltes , kas izliktas ārpusē
- "Vīna studijās", nu, tajās vietas, kurās, varbūt ne vienmēr jaunie, bet allaž daudzsološie un, kas nav mazsvarīgi, atļauties varošie galvaspilsētas iedzīvotāji par samaksu saprāta robežās var gūt vieglu vai ne pārāk apreibinājumu gana smalkos apstākļos(ja vien tādas iestādes arvien vēl ir), gan jau iestājas neliels, mulss caurums sarunās brīdī, kad tur ieklimst sakumpusi veča kādreiz baltu lakatiņu galvā ar tikpat kādreiz zilām, bet arvien sīkām puķītēm un tik bēšu plašķi mugurā, ka pilnīgi noteikti ulmaņlaikos šis bija pilnīgi brūns.