ieklibot
ieklibot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekliboju | ieklibojam | iekliboju | ieklibojām | ieklibošu | ieklibosim |
| 2. pers. | ieklibo | ieklibojat | iekliboji | ieklibojāt | ieklibosi | ieklibosiet, ieklibosit |
| 3. pers. | ieklibo | iekliboja | ieklibos | |||
Pavēles izteiksme: ieklibo (vsk. 2. pers.), ieklibojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieklibojot (tag.), ieklibošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieklibotu
Vajadzības izteiksme: jāieklibo
Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Klibais iekliboja un pamāja, lai sekoju viņam.
- Kad es vēl biju pie skaidra prāta un saprašanas, un tas, mandomāt, vēl bija trešās dienas novakarē, Ludovika pagalmā no Rietumu puses iekliboja vīrietis ar melnu cepuri galvā.
- Kopumā saplacināti un uz grunts palikuši divpadsmit cāļi, četras vistas, viena zoss, bet tītaram nobraukta kāja, tā ka tas buldurēdams ieklibojis kādā priekšnamā, apgāzis slauceni, no bailēm viņam iztukšojies vēders, un vēl saimniece, tikko balti nomazgājusi savas kājas un neko neredzēdama, iebridusi tajā zampā.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.