ieklemmēt
ieklemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieklemmēju | ieklemmējam | ieklemmēju | ieklemmējām | ieklemmēšu | ieklemmēsim |
| 2. pers. | ieklemmē | ieklemmējat | ieklemmēji | ieklemmējāt | ieklemmēsi | ieklemmēsiet, ieklemmēsit |
| 3. pers. | ieklemmē | ieklemmēja | ieklemmēs | |||
Pavēles izteiksme: ieklemmē (vsk. 2. pers.), ieklemmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieklemmējot (tag.), ieklemmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieklemmētu
Vajadzības izteiksme: jāieklemmē
Iestiprināt skrūvspīlēs.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parasti tas izsit no ieklemmējušā prāta un sapurina pretreakcijai.
- Vari priecāties: es biju galīgi pilnā, staigāju apkārt ar biksītēs ieklemmētu brunču malu, un viena psihoterapeite Leandera klātbūtnē paziņoja, ka es nespēju veidot attiecības un ka man draud alkoholisms.”
- Pēc šāda čata visiem ieklemmēja reset uz divām diennaktīm
- Vinča ieklemmējusi
- Bez tā mēsla, Savicka apteksnes, ziņas, naudas pumpis sen būtu ieklemmējis.