ieklāt
ieklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieklāju | ieklājam | ieklāju | ieklājām | ieklāšu | ieklāsim |
| 2. pers. | ieklāj | ieklājat | ieklāji | ieklājāt | ieklāsi | ieklāsiet, ieklāsit |
| 3. pers. | ieklāj | ieklāja | ieklās | |||
Pavēles izteiksme: ieklāj (vsk. 2. pers.), ieklājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieklājot (tag.), ieklāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieklātu
Vajadzības izteiksme: jāieklāj
1.Klājot ievietot (kur iekšā).
1.1.Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu; ieveidot segumu (kur).
2.Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad tos ievieto vārglāzē, kuras dibenā ir ieklāts metāla sietiņš.
- Grīda ieklāta tā, lai nodrošinātu ūdens noteci uz kanalizācijas sistēmu;
- Ieklāj pannā foliju, pārsmērē ar eļļu, liek iekšā mīklu.
- Kāpēc tieši tajās ceļu būvētāji nevarēja ieklāt asfaltu mūsu pagalmā?'
- Garenā kēksa veidnē ieklāj cepamo papīru, ietauko, ielej mīklu.