iekare
iekare sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iekare | iekares |
| Ģen. | iekares | iekaru |
| Dat. | iekarei | iekarēm |
| Akuz. | iekari | iekares |
| Lok. | iekarē | iekarēs |
1.Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
2.apvidvārds Iekāre 2 – šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
Avoti: TvV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vadītāja spole tika nostiprināta iekares sistēmā ar noteiktu pašsvārstību frekvenci.
- Iekare Krellai bija par lielu, tāpēc Lēna bez kādas vilcināšanās pievilka visas siksnas.
- Mans brālis aiz dusmām vai prātu zaudēs, bet vismaz iekare tagad cieši piegūla Krellai.
- – Mums vajadzēs Magnusa kāpšanas iekari.
- Pie esošajiem griestiem piestiprina iekares.