iekūpēt
iekūpēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekūpu | iekūpam | iekūpēju | iekūpējām | iekūpēšu | iekūpēsim |
| 2. pers. | iekūpi | iekūpat | iekūpēji | iekūpējāt | iekūpēsi | iekūpēsiet, iekūpēsit |
| 3. pers. | iekūp | iekūpēja | iekūpēs | |||
Pavēles izteiksme: iekūpi (vsk. 2. pers.), iekūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekūpot (tag.), iekūpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekūpētu
Vajadzības izteiksme: jāiekūp
Kūpot ievirzīties (kur iekšā) – par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas esība, siltumu sazīdusies, garaiņiem iekūp debesjumā.
- Kad vispār ir ko pīpēt, nav jākūpina saslaukas, sabāztas starp avīzes biezo papīru, kur švirkstēdami sadeg drukas burti un iekūp plaušās, izveidojot veselu nogulšņu mūri.
- Rīgā, Silciema ielas pieturā kāds pasažieris, kurš autobusā centās iekūpat ar dubļainu velosipēdu un benzīna kannu rokā, piekāva „ Rīgas satiksmes” kontrolieri.