ieirt1
ieirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieiru | ieiram | ieīru | ieīrām | ieiršu | ieirsim |
| 2. pers. | ieir | ieirat | ieīri | ieīrāt | ieirsi | ieirsiet, ieirsit |
| 3. pers. | ieir | ieīra | ieirs | |||
Pavēles izteiksme: ieir (vsk. 2. pers.), ieiriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieirot (tag.), ieiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieirtu
Vajadzības izteiksme: jāieir
Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt.
Avoti: LLVV