iegult
iegult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā).
1.1.Tikt ievirzītam, ievietotam (kur iekšā).
1.2.Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
1.3.Izveidoties (kur) — par iežiem.
1.4.pārnestā nozīmē Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) — piemēram, par grumbām; iegulties.
2.parasti formā: trešā persona Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) — piemēram, par jūtām; iegulties (3).
2.1.parasti kopā ar: "locekļos" vai "kaulos" Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
2.2.parasti kopā ar: "sirdī" vai "dvēselē", vai "krūtīs" Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
2.3.Nonākt un saglabāties (apziņā).
3.Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
4.apvidvārds Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumi.
5.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
5.1.Netikt tālāk virzītam, risinātam.
6.apvidvārds Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti).
6.1.Negaidīti ieķerties (piemēram, matos).
Stabili vārdu savienojumiIegult (arī iegulties) kapā (arī zemē).
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri