iegrimt
iegrimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
1.1.Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) — piemēram, par celtnēm.
1.2.Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) — par priekšmetu, ķermeni.
2.Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
2.1.Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
2.2.Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
2.3.parasti formā: saliktie laiki Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
3.Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
3.1.Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
Stabili vārdu savienojumiIegrimt sevī.
3.2.Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
3.3.Pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā).
Stabili vārdu savienojumiIegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri