iegātnis
iegātnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iegātnis | iegātņi |
| Ģen. | iegātņa | iegātņu |
| Dat. | iegātnim | iegātņiem |
| Akuz. | iegātni | iegātņus |
| Lok. | iegātnī | iegātņos |
Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tā, kā iegātņiem, sākās Jansonu dzimtas gaita šajās mājās.
- Lepnu to padarījis viņas mātes Rozālijas iegātnis — patēvs kalējs Ludvigs Dimants no kaimiņu Dimantiem.
- Irēna sacīja, ka " jo sevišķi Guntaram, kas Slokas ielā vienmēr jutās iegātnis".
- Mātes tēva tēvs Indriķis atnācis no Odzienas uz Vējavas “ Kajēniem” iegātņos, no zaldātiem bēgdams.
- Tikai negribēts iegātnis, ko piecieta, kamēr viņš spēja būt vēlēšanu lokomotīve un pelnīt mandātus " vagoniem".