ieecēt
ieecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieecēju | ieecējam | ieecēju | ieecējām | ieecēšu | ieecēsim |
| 2. pers. | ieecē | ieecējat | ieecēji | ieecējāt | ieecēsi | ieecēsiet, ieecēsit |
| 3. pers. | ieecē | ieecēja | ieecēs | |||
Pavēles izteiksme: ieecē (vsk. 2. pers.), ieecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieecējot (tag.), ieecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieecētu
Vajadzības izteiksme: jāieecē
1.Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
2.Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasējas viengadīgās airenes un ziemas vīķu iestrāde tika veikta 3. maijā ieecējot.
- Sējumu ar grābekli viegli ieecē un pēc tam cieši norullē vai noblietē.
- Sējot lielākā platībā, kur neaug tomāti, tos var ieecēt ar grābekli.
- Tā arī sniegā iesējuši un ieecējuši rudzus.
- Protams, ja šķidrmēslus izmanto ilggadīgo zālāju mēslošanai, tad dziļa iestrāde augsnē nav iespējama, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šķidrmēslus kaut vai ieecēt.