iedūdot
iedūdot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedūdoju | iedūdojam | iedūdoju | iedūdojām | iedūdošu | iedūdosim |
| 2. pers. | iedūdo | iedūdojat | iedūdoji | iedūdojāt | iedūdosi | iedūdosiet, iedūdosit |
| 3. pers. | iedūdo | iedūdoja | iedūdos | |||
Pavēles izteiksme: iedūdo (vsk. 2. pers.), iedūdojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedūdojot (tag.), iedūdošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedūdotu
Vajadzības izteiksme: jāiedūdo
Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja vēl būtu vairāk baložu, tie spētu iedūdot koku pakurlajās ausis: jel neizpletieties tik lepnīgi!
- Beidzot kāds līgavas radinieks apžēlojas par Ūdensvīru, izvelkot plača vidū; dejas beigās Zivs iedūdo radiniecei ausī, ka uzmanības tai nudien netrūkstot.
- Pēc izjūtām rācijā maigi iedūdo Aigars Grauba
- piemēram, iedūdojot klasiku ( oriģināls senajās noskaņās).
- Vispirms iepūt ( iedūdo) labajā, tad – kreisajā " stabulē".