iedūšināt
Lietojuma biežums :
iedūšināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedūšinu | iedūšinām | iedūšināju | iedūšinājām | iedūšināšu | iedūšināsim |
| 2. pers. | iedūšini | iedūšināt | iedūšināji | iedūšinājāt | iedūšināsi | iedūšināsiet, iedūšināsit |
| 3. pers. | iedūšina | iedūšināja | iedūšinās | |||
Pavēles izteiksme: iedūšini (vsk. 2. pers.), iedūšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedūšinot (tag.), iedūšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedūšinātu
Vajadzības izteiksme: jāiedūšina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap viņiem stāv vesels bars skolēnu, kas uzmundrina un iedūšina kaušļus.
- Šāds apstulbinošs redzējums iedūšināja beidzot doties uz Rīgas Modeļu namu.
- Iedūšini arī mūsu mīļo mamiņu, saki, ka.
- (Pats sevi iedūšinādams un drebinādamies.)
- : jāatmet abheni, kuri neiedūšina, jo vispār neesmu fatālists, neticu, ka kāda ārēja vara mani rīkotu, kāds liktens.