iebrīkšķēties
iebrīkšķēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebrīkšķos | iebrīkšķamies | iebrīkšķējos | iebrīkšķējāmies | iebrīkšķēšos | iebrīkšķēsimies |
| 2. pers. | iebrīkšķies | iebrīkšķaties | iebrīkšķējies | iebrīkšķējāties | iebrīkšķēsies | iebrīkšķēsieties, iebrīkšķēsities |
| 3. pers. | iebrīkšķas | iebrīkšķējās | iebrīkšķēsies | |||
Pavēles izteiksme: iebrīkšķies (vsk. 2. pers.), iebrīkšķieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebrīkšķoties (tag.), iebrīkšķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebrīkšķētos
Vajadzības izteiksme: jāiebrīkšķas
Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krustvecāku mājas stāvēja mazliet nostatu, tādā kā ieplakā, un netrāpījās pavisam kauju ugunīm pa ceļam, un māja arī nebija tik izpostīta kā Vilkumuiža, mēbeles bija palikušas tās pašas vecās, pat klavieres, vecais sagrabējušais pianīns, varēja iebrīkšķēties zem Jolas pirkstiem.