ieblakām
Lietojuma biežums :
ieblakām apstākļa vārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūk, tāpēc arī Svētā Kazimira baznīca tagad bija ietērpta sastatnēs, un Rātsnams turpat ieblakām – tāpat, jo bija iecerēts jumta vidū vecā apdegušā torņa vietā par trim tūkstošiem auksinu uzbūvēt jaunu, rotātu ar zeltu, ar ietaisītiem zvaniem un cimbolēm, kam vajadzēs slavināt galvaspilsētu īpašos gadījumos, bet vispār jau kārtības pilsētā bija maz, jo varasvīri labprātāk zeltīja torņu kupolus un to krustus, nevis gādāja par atkritumiem un mēsliem, kuru daudzums ielās nepiedienīgi pieauga, un tagadējais pilsētas voits bija tāds ne cepts, ne vārīts, ne salds, ne sālīts, pa pusei cirpts, pa pusei dīrāts, tīrais nelga, kuram galvā mēdza iešauties visīstākās ģeķības un kurš lēmumus pieņēma, vadīdamies nevis pēc skaidrā saprāta, bet gan pēc savām iedomām un untumiem, – piemēram, viņš no sākta gala nez kāpēc nepavisam nevarēja ciest kaķus, tāpēc nesen bija izdevis pavēli iznīdēt visus klaiņojošos Viļņas runčus, un tagad kovārnis, vērdamies no Svētā Kazimira torņa dzegas, sev par lielu prieku varēja redzēt, kā šie astaiņi, kas kopš neatminamiem laikiem bijuši pilntiesīgi Viļņas iedzīvotāji un, varētu pat teikt, uzticami pilsoņi, lepni, noslēpumaini, pašpārliecināti, lunkani un muskuļaini, strīpaini un raibi, un agrāk vienā mierā brīvi saimniekojuši pa ielām un pagalmiem, tagad paslepšus, bailīgi apkārt skatīdamies, astes ierāvuši, īsiem, piesardzīgiem pārskrējieniem šaudās pa pilsētu, kuru pārvalda muļķis un pāris dižmaņu,