iebirt
iebirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebirstu | iebirstam | iebiru | iebirām | iebiršu | iebirsim |
| 2. pers. | iebirsti | iebirstat | iebiri | iebirāt | iebirsi | iebirsiet, iebirsit |
| 3. pers. | iebirst | iebira | iebirs | |||
Pavēles izteiksme: iebirsti (vsk. 2. pers.), iebirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebirstot (tag.), iebiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebirtu
Vajadzības izteiksme: jāiebirst
1.Birstot ievirzīties (kur iekšā).
1.1.Iekrist (parasti acī) – par ko sīku.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Avārijā cieta vieglā automobiļa šoferis, kuram acī iebira stikla lauskas.
- Pilnīgi komiski citkārt redzam, kā pēkšņi « iebirst» balsojumi.
- Vai nu mazums kāds siena gruzis iebiris, silē maizi meklējot.
- Govs tikai nopurina galvu un meklē silē sienā iebirušās maizes rikas.
- Aizver cieši actiņas, citādi skaidas iebirs, labi?”