iebālēt
iebālēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
Locīšana
iebālēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
Locīšana
Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
Avoti: LLVV