ieasfaltēt
ieasfaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieasfaltēju | ieasfaltējam | ieasfaltēju | ieasfaltējām | ieasfaltēšu | ieasfaltēsim |
| 2. pers. | ieasfaltē | ieasfaltējat | ieasfaltēji | ieasfaltējāt | ieasfaltēsi | ieasfaltēsiet, ieasfaltēsit |
| 3. pers. | ieasfaltē | ieasfaltēja | ieasfaltēs | |||
Pavēles izteiksme: ieasfaltē (vsk. 2. pers.), ieasfaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieasfaltējot (tag.), ieasfaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieasfaltētu
Vajadzības izteiksme: jāieasfaltē
Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tie ir ieasfaltēti tā, ka ārā tos vairs nedabūt.
- tāpat ir ar Barona ielu-bruģi noņemt neļauj, kaut gan 20-30 gadu fočenēs Barona ielā pie Benjamiņa nama tramvaja sliedes ir ieasfaltētas...
- Es šajās sacensības piedalos kopš 1997.g. kad augstāk minētie subjekti izlaiduši kārtējo, bet priekš manis pirmo albumu, kurš kārtīgi ieasfaltēja manas smadzenes...
- Vēl smieklīgāk ir, kad viens mazs agregāts griež uzklāto asfaltu, lai atklātu lūku, kas ieasfaltēta, bet divi stāv un gaida, kad tas izgriezīs un tad būs viņu kārta darboties.
- Vīri ieasfaltēja pat hidrantu pie stadiona, tagad būs jākaļ asfalts,» sūrojās J. Rikters.