iežauties
iežauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iežaujos | iežaujamies | iežāvos | iežāvāmies | iežaušos | iežausimies |
| 2. pers. | iežaujies | iežaujaties | iežāvies | iežāvāties | iežausies | iežausieties, iežausities |
| 3. pers. | iežaujas | iežāvās | iežausies | |||
Pavēles izteiksme: iežaujies (vsk. 2. pers.), iežaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iežaujoties (tag.), iežaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iežautos
Vajadzības izteiksme: jāiežaujas
Iekrist (kur iekšā).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja esmu iežāvies, es tos dabūju ārā.
- Gribēju graciozi sēsties uz vannas malas, taču, nenoturējusi līdzsvaru, iežāvos slapjumā.
- Brīnums, kā viņš, šurp pa nakti nākot, nebija kādā iežāvies — cik tur vajadzēja, neuzmanīgs solis, un beigta balle.
- To darot iežaujos ūdenī līdz padusēm
- viņš pirmais iežāvās Amatā