iežēlināt
iežēlināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iežēlinu | iežēlinām | iežēlināju | iežēlinājām | iežēlināšu | iežēlināsim |
| 2. pers. | iežēlini | iežēlināt | iežēlināji | iežēlinājāt | iežēlināsi | iežēlināsiet, iežēlināsit |
| 3. pers. | iežēlina | iežēlināja | iežēlinās | |||
Pavēles izteiksme: iežēlini (vsk. 2. pers.), iežēliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iežēlinot (tag.), iežēlināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iežēlinātu
Vajadzības izteiksme: jāiežēlina
Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, protams, ir viegli iežēlināt ar maziem lauku veikaliņiem.
- Un, lai iežēlinātu šejienes zemniekus, stāsta burlacības par kolhoziem.
- Tāpat Rīgā nedrīkst ubagot uzmācīgā veidā un iežēlināt ar dzīvniekiem.
- "Nevajag iežēlināt tagad deputātus, ka slimnīcās mirst un ir šausmas.
- Dažreiz tas var būt kā manipulācijas veids, lai iežēlinātu.