ieņurdēties
ieņurdēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieņurdos | ieņurdamies | ieņurdējos | ieņurdējāmies | ieņurdēšos | ieņurdēsimies |
| 2. pers. | ieņurdies | ieņurdaties | ieņurdējies | ieņurdējāties | ieņurdēsies | ieņurdēsieties, ieņurdēsities |
| 3. pers. | ieņurdas | ieņurdējās | ieņurdēsies | |||
Pavēles izteiksme: ieņurdies (vsk. 2. pers.), ieņurdieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieņurdoties (tag.), ieņurdēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieņurdētos
Vajadzības izteiksme: jāieņurdas
1.Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
2.sarunvaloda Neapmierināti ierunāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tu neko neredzi, Mediveiša, — viņš saļaunojies ieņurdējās.
- — Valdis Lazdiņš smīnīgi aplūko sajūsmināto cīnītāju, sapulces dalībnieki labpatikā ieņurdas.
- Suns ieņurdējās, un viņa noslīga atpakaļ uz pirkstgaliem, izstiepusi rokas.
- Pretī atskanēja neskaidra murmināšana, it kā būtu ieņurdējies kāds milzīgs vēders.
- Kāds aiz muguras tā kā ieņurdējās, kā atraugājās.