ieļēpatot
ieļēpatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieļēpatoju | ieļēpatojam | ieļēpatoju | ieļēpatojām | ieļēpatošu | ieļēpatosim |
| 2. pers. | ieļēpato | ieļēpatojat | ieļēpatoji | ieļēpatojāt | ieļēpatosi | ieļēpatosiet, ieļēpatosit |
| 3. pers. | ieļēpato | ieļēpatoja | ieļēpatos | |||
Pavēles izteiksme: ieļēpato (vsk. 2. pers.), ieļēpatojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieļēpatojot (tag.), ieļēpatošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieļēpatotu
Vajadzības izteiksme: jāieļēpato
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) – par dzīvniekiem; ieļēpot.
1.1.Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
Avoti: LLVV