ieģērbt
ieģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieģērbju | ieģērbjam | ieģērbu | ieģērbām | ieģērbšu | ieģērbsim |
| 2. pers. | ieģērb | ieģērbjat | ieģērbi | ieģērbāt | ieģērbsi | ieģērbsiet, ieģērbsit |
| 3. pers. | ieģērbj | ieģērba | ieģērbs | |||
Pavēles izteiksme: ieģērb (vsk. 2. pers.), ieģērbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieģērbjot (tag.), ieģērbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieģērbtu
Vajadzības izteiksme: jāieģērbj
1.Uzvilkt (kādam apģērbu).
1.1.Likt, lai uzvelk, panākt, ka uzvelk (apģērbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīkaels masēja manas zeķēs ieģērbtās pēdas un runāja par Laiks citplanētiešiem!
- Viņš novilka savu kreklu, ieģērba tajā bērnu un aiznesa skatīties filmu.
- Tieši " Stockmann" hokejistus ir ieģērbis elegantos uzvalkos.
- Ieģērba Ukrainas formastērpā, ar uzšuvēm un visu pārējo.
- Bet tie bija citādi, maziņi kā lellītes un ieģērbti kleitiņās.