ieēnot | Tēzaurs

ieēnot

ieēnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti

Locīšana

1.Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.

2.Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri