ieēnot
ieēnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieēnoju | ieēnojam | ieēnoju | ieēnojām | ieēnošu | ieēnosim |
| 2. pers. | ieēno | ieēnojat | ieēnoji | ieēnojāt | ieēnosi | ieēnosiet, ieēnosit |
| 3. pers. | ieēno | ieēnoja | ieēnos | |||
Pavēles izteiksme: ieēno (vsk. 2. pers.), ieēnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieēnojot (tag.), ieēnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieēnotu
Vajadzības izteiksme: jāieēno
1.Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
2.Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prasmīgi ieēnojot plakstiņus, pampums izskatīsies mazāks un acis – plašākas.
- Arī šeit tā beidzas," vēl vienu garu klusuma brīdi ieēnoja Adriana balss.
- Ideja ir pavisam vienkārša – ieēno zem vaigu kauliem, bet virs tiem uzklāj izgaismotāju.
- Acis viņa ieēnoja ar roku.
- Ķermeņa apjomu viņš brīžiem mēģinājis attēlot, viegli ieēnojot, bet citkārt – izmantojot īsākus un garenus paralēlus štrihus.