iečivināties
iečivināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iečivinos | iečivināmies | iečivinājos | iečivinājāmies | iečivināšos | iečivināsimies |
2. pers. | iečivinies | iečivināties | iečivinājies | iečivinājāties | iečivināsies | iečivināsieties, iečivināsities |
3. pers. | iečivinās | iečivinājās | iečivināsies |
Pavēles izteiksme: iečivinies (vsk. 2. pers.), iečivinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iečivinoties (tag.), iečivināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iečivinātos
Vajadzības izteiksme: jāiečivinās
1.Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
1.1.pārnestā nozīmē Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Šodien Martīnam mundrs noskaņojums, — viņa iečivinās.
- Čarlīnes strazds, tādus kārumus ieraudzījis, satraukti iečivinās.
- Mājā iebrāzusies, Larisa skriešus metās Vorožecam ap kaklu un iečivinājās: – Tēvoci Petječka!
- Reizi pa reizei iečivinājās flautas.
- Strazda kungs priecīgi iečivinās.