iečaukstināt
iečaukstināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iečaukstinu | iečaukstinām | iečaukstināju | iečaukstinājām | iečaukstināšu | iečaukstināsim |
| 2. pers. | iečaukstini | iečaukstināt | iečaukstināji | iečaukstinājāt | iečaukstināsi | iečaukstināsiet, iečaukstināsit |
| 3. pers. | iečaukstina | iečaukstināja | iečaukstinās | |||
Pavēles izteiksme: iečaukstini (vsk. 2. pers.), iečaukstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iečaukstinot (tag.), iečaukstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iečaukstinātu
Vajadzības izteiksme: jāiečaukstina
1.Panākt, ka sāk čaukstēt.
2.Viegli ieēst.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad aiz muguras kāds putnelis lēkādams iečaukstināja sausās lapas, Lenijs satraukts pacēla galvu, ausījās un skatījās, kas tā par skaņu bijusi; ieraudzījis putnu, viņš nolieca galvu un turpināja dzert.