ibēre
ibēre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ibēre | ibēres |
Ģen. | ibēres | ibēru |
Dat. | ibērei | ibērēm |
Akuz. | ibēri | ibēres |
Lok. | ibērē | ibērēs |
iberiss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iberiss | iberisi |
Ģen. | iberisa | iberisu |
Dat. | iberisam | iberisiem |
Akuz. | iberisu | iberisus |
Lok. | iberisā | iberisos |
formā: daudzskaitlis Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, ~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms mūsu ēras Portugāles teritorijā dzīvoja ibēri, ķelti un luzitāņi.
- No 9. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Spānijas teritorijā dzīvoja ibēri.
- Viņiem bija arī pašiem sava rakstība, tā sauktā, ibēru rakstība.
- Ap 3. gadu tūkstoti p.m.ē. Pireneju pussalas dienvidus un austrumus apdzīvoja ibēru ciltis.
- Aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras Pireneju pussalā no Ziemeļāfrikas ieradās ibēru ciltis.