humors
humors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | humors | humori |
| Ģen. | humora | humoru |
| Dat. | humoram | humoriem |
| Akuz. | humoru | humorus |
| Lok. | humorā | humoros |
1.Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
2.Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums.
Stabili vārdu savienojumiKarātavu humors.
- Karātavu humors sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā); bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar humoru un feļetonisku vieglumu tiek aplūkotas nenozīmīgas un mazsvarīgas tēmas.
- Tad māte saka: „ Ir gan tev humora izjūta!”
- Humora izjūta un asprātība bieži vien iet roku rokā ar izglītību.
- Man nav slikta novērojuma, ka latviešiem ar humoru ir smagnēji.
- Sabiedriskums un labā humora izjūta ļaus uzturēt labas attiecības ar apkārtējiem.