humerāls
humerāls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | humerāls | humerāli |
| Ģen. | humerāla | humerālu |
| Dat. | humerālam | humerāliem |
| Akuz. | humerālu | humerālus |
| Lok. | humerālā | humerālos |
Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā.
Avoti: RtV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Poļu valodā, kā arī mūsdienu latviešu valodā tie ir aizguvumi no latīņu valodas: sal. alba ‘garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa — garš, taisns, tunikas veida balts lina tērps ar platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu’ ( SV), alba ‘biała szata liturgiczna duchownych katolickich, noszona pod ornatem’ ( USJP); humerāls ‘rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī delnas; mūsdienās lieto diakons Eiharistijas sakramenta procesijā’ ( SV), humerał ‘ w liturgii rzymskokatolickiej: biała lniana chusta ( niekiedy z kapturem) okrywająca szyję i ramiona księdza, wkładana pod albę’ ( USJP); ornāts ‘katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps’ ( SV), ornat ‘ w liturgii katolickiej: wierzchnia szata, zwykle bogato haftowana, wkładana przez głowę, używana przez księdza podczas mszy’ ( USJP).