hulītis
hulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hulītis | hulīši |
| Ģen. | hulīša | hulīšu |
| Dat. | hulītim | hulīšiem |
| Akuz. | hulīti | hulīšus |
| Lok. | hulītī | hulīšos |
Avoti: Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un blakus dzīvoja mūsu skolas lielākais hulītis.
- Protams, tuvumā atradās Andrejostas apkaime ar matrožiem, hulīšiem, vietēja ražojuma ielenēm un somu-latviešu dunčiem...
- Nebija hulītis, bija grāmatnieks.
- Tur viņam bija lauku māja un vesela strīpa ar vietējiem hulīšiem , kurus viņš laimīgā kārtā pazina
- no raksta var saprast , ka savākušies viena hulīšu brigāde , kas ārdījusies pasākuma ietvaros lidlaukā tas būtu OK tur viņi nevienu neapdraud , bet pēc tam to hlamu dzinuši pa ceļu