hrononīms
hrononīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hrononīms | hrononīmi |
| Ģen. | hrononīma | hrononīmu |
| Dat. | hrononīmam | hrononīmiem |
| Akuz. | hrononīmu | hrononīmus |
| Lok. | hrononīmā | hrononīmos |
Īpašvārds, kas nosauc laika brīdi vai laika periodu.
Avoti: VsV