hrizolīts
hrizolīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mineraloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hrizolīts | hrizolīti |
| Ģen. | hrizolīta | hrizolītu |
| Dat. | hrizolītam | hrizolītiem |
| Akuz. | hrizolītu | hrizolītus |
| Lok. | hrizolītā | hrizolītos |
Olivīna paveids – dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var atrast jašmu, nefrītu, halcedonu, oniksu, rozā kvarcu, ametistu, hrizoprazu, hrizolītu.
- Beidzot īsta, konservatīva ziema, patriarhāls putenis, kokos sniega vairāk par koksni, kājas slīd pa atkalas hrizolītiem, pudeļstikliem, beriliem.
- Zivs ir garīgi un fiziski apdāvināta, viņas krāsa — zilā, metāls — cinks, akmeņi — turmalīns un hrizolīts.
- No zagļiem un māju apdraudošām briesmām granīts , hrizolīts , berils
- Vēl es ieraudzīju līdzās ķerubiem četrus riteņus , līdzās katram ķerubam vienu , riteņi izskatījās kā mirdzoši hrizolīta akmeņi