hrematonīms
hrematonīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hrematonīms | hrematonīmi |
| Ģen. | hrematonīma | hrematonīmu |
| Dat. | hrematonīmam | hrematonīmiem |
| Akuz. | hrematonīmu | hrematonīmus |
| Lok. | hrematonīmā | hrematonīmos |
Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu.
Avoti: VsV