horismoskops
horismoskops vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | horismoskops | horismoskopi |
| Ģen. | horismoskopa | horismoskopu |
| Dat. | horismoskopam | horismoskopiem |
| Akuz. | horismoskopu | horismoskopus |
| Lok. | horismoskopā | horismoskopos |
U veida mēģene, ko lieto olbaltumu noteikšanai urīnā; vienam no diviem mēģenes zariem ir melna aizmugure, pret kuru viegli saskatāmas olbaltumu duļķes skābes un urīna saskares vietā.
Avoti: TM