hordoma
hordoma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hordoma | hordomas |
| Ģen. | hordomas | hordomu |
| Dat. | hordomai | hordomām |
| Akuz. | hordomu | hordomas |
| Lok. | hordomā | hordomās |
Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
Avoti: TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr, kad ne ziedes, ne zāles vairs nelīdzēja, Lindai tika veikta magnētiskā rezonanse, kas atklāja audzēju - krusta kaula hordomu.