honorāts
honorāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | honorāts | honorāti |
| Ģen. | honorāta | honorātu |
| Dat. | honorātam | honorātiem |
| Akuz. | honorātu | honorātus |
| Lok. | honorātā | honorātos |
Persona, kuras godam vekselis intervenienta akceptēts.
Avoti: KV