hodēgēts
hodēgēts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hodēgēts | hodēgēti |
| Ģen. | hodēgēta | hodēgētu |
| Dat. | hodēgētam | hodēgētiem |
| Akuz. | hodēgētu | hodēgētus |
| Lok. | hodēgētā | hodēgētos |
Avoti: KV