hitīns
hitīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hitīns | hitīni |
| Ģen. | hitīna | hitīnu |
| Dat. | hitīnam | hitīniem |
| Akuz. | hitīnu | hitīnus |
| Lok. | hitīnā | hitīnos |
Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbilstoši ķermeņa posmiem arī ārējais hitīna skelets dalīts posmos jeb segmentos.
- Bieži tuneļi un polipu kāti ir segti ar aizsargājošo hitīna kārtu.
- Arī vienšūņiem foraminīferām organismu sedz čaula, kuras pamatā ir hitīns.
- Dažas hitināzi producējošas baktērijas var izmantot hitīnu kā vienīgo oglekļa avotu.
- Mastaksa hitīna plātnīšu darbību var novērot " Rotaria" ģints pārstāvjiem.