hiršs
hiršs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | hiršs | hirši |
Ģen. | hirša | hiršu |
Dat. | hiršam | hiršiem |
Akuz. | hiršu | hiršus |
Lok. | hiršā | hiršos |
Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- baznīcā JURIS HIRŠS akustiskā koncertā „ BRĪNUMI NOTIEK”.
- Vai kādam ir pierādījumi, ka artis nav MĀRTIŅŠ HIRŠS?
- Kas, jūsuprāt, ir: skorcioners, hiršs, kuvēriņi, zāgo, kokovārs?
- Ilmārs HIRŠS.
- hiršs jau labi iesācis, bet ticu, ka varat arī labāk - vēl neviens karavīrs nav nosaukts par " varoņkulta aunu", idiotu vai rasistu.