hipostazēt
hipostazēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | hipostazēju | hipostazējam | hipostazēju | hipostazējām | hipostazēšu | hipostazēsim |
| 2. pers. | hipostazē | hipostazējat | hipostazēji | hipostazējāt | hipostazēsi | hipostazēsiet, hipostazēsit |
| 3. pers. | hipostazē | hipostazēja | hipostazēs | |||
Pavēles izteiksme: hipostazē (vsk. 2. pers.), hipostazējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: hipostazējot (tag.), hipostazēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: hipostazētu
Vajadzības izteiksme: jāhipostazē
Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš rakstīja ar izsmalcinātu nepiespiestību un stilistiskiem izskaistinājumiem ( ne velti vienā no savām lekcijām viņš, aplausiem dārdot, paziņoja, ka „ ir filozofi, kuri cilvēkiem stāsta par pasauli, redz pasauli, taču neredz, ka klausītājam, kurš atrodas šajā pašā pasaulē, piecu soļu attālumā, ir vienkārši garlaicīgi”); spilgti aprakstījis „ cilvēka un elkoņa” cīņu, Kints šo faktu vispārināja un cirka numuru hipostazējot nosauca par metafiziku darbībā.
- Jau no valodas stila redzams, ka tādi abstrakti jēdzieni kā " historisms" tiek hipostazēti un uztverti kā kaut kādas varas.