hipns
hipns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | hipns | hipni |
Ģen. | hipna | hipnu |
Dat. | hipnam | hipniem |
Akuz. | hipnu | hipnus |
Lok. | hipnā | hipnos |
1.formā: daudzskaitlis Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Hypnum"), ~200 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
Stabili vārdu savienojumiBālganais hipns. Ciprešu hipns. Lindberga hipns.
- Bālganais hipns taksons — hipnu suga ("Hypnum pallescens")
- Ciprešu hipns taksons — hipnu suga ("Hypnum cupressiforme")
- Lindberga hipns taksons — hipnu suga ("Hypnum lindbergii")
- Pļavas hipns taksons — hipnu suga ("Hypnum pratense")
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Botāniskais sastāvs mainās pirms aptuveni 4200 kal.g.p.m., kad kūdras sastāvā sāk ieviešas niedres un pazūd hipnu sūnas.
- No 1,80 m ( aptuveni 7000 kal.g.p.m.) līdz 1,40 m kūdru veido koku atliekas ( līdz pat 40%), grīšļi, kosas, papardes, vilkvālītes un hipnu sūnas.
- Smalka smilts un māli turpināja uzkrāties ezerā, bet tā apkārtnē zemās pārmitrās teritorijās ( Teiču purva teritorijā) jau sāka veidoties purva nogulumi, galvenokārt, hipnu kūdra, bet seklās ūdenstilpēs uzkrājās smilšaina gitija ( Lācis, Kalniņa, 1998).
- Labi sadalījusies grīšļu–hipnu un sfagnu kūdra
- Vāji sadalījusies grīšļu–hipnu kūdra